Meža kameras attēls: ko tas pasaka par savvaļas dzīvnieku

Skoopos redakcija · Atjaunināts: 2026. gada oktobrī · Lasīšanas laiks ~9 minūtes

Novērtēt savvaļas dzīvnieku pēc meža kameras attēla šķiet vienkārši: dzīvnieks ir kadrā, datums un laiks ir attēla apakšā. Patiesībā attēls pasaka mazāk, nekā mēdz domāt, un dažreiz tas pasaka ko citu. Attēlu skaits nerāda dzīvnieku skaitu, datu joslas temperatūra nav gaisa temperatūra, un vecumu gados no attēla nevar noteikt vispār. Šajā ceļvedī atradīsiet tabulu par to, ko no attēla var un ko nevar novērtēt, no Igaunijas Vides aģentūras monitoringa aizgūtu paņēmienu dzīvnieka lieluma novērtēšanai, noteikumus, kā atpazīt to pašu dzīvnieku, un to, kādus attēlus ir vērts nosūtīt valsts monitoringam.

Ko par savvaļas dzīvnieku var noteikt no meža kameras attēla?

No attēla var droši noteikt sugu, diennakts laiku un dzīvnieku skaitu kadrā un, ja jaunais dzīvnieks ir kadrā kopā ar māti, arī to, vai tas ir jauns vai pieaudzis dzīvnieks. Viss pārējais ir atkarīgs no gadalaika, attāluma un no tā, vai dzīvniekam ir kāda pazīme, pēc kuras to atpazīt. Tabulā ir biežākie jautājumi, uz kuriem mednieki grib rast atbildi attēlos.

Ko vēlaties uzzināt	Vai to var no attēla?	Kas tam nepieciešams
Suga	Jā	Ass kadrs, nakts attēlā vismaz ķermeņa forma. Izplūdušā nakts attēlā jaunu staltbriedi var sajaukt ar stirnu.
Jauns vai pieaudzis dzīvnieks	Jā	Salīdzinājums ar māti tajā pašā kadrā. Svītrainie sivēni ir šī gada sivēni, aļņa teļš staigā kopā ar govi.
Dzimums	Daļēji	Aļņa, staltbrieža un stirnas tēviņam ragi ir tikai daļu gada. Tēviņu bez ragiem attēlā ir grūti atšķirt no mātītes. Mežacūkas dzimums ir skaidrs tad, ja sivēnmāte ir kopā ar sivēniem.
Vecums gados	Nē	Vecumu nosaka pēc nomedīta dzīvnieka zobu nodiluma. No attēla var noteikt tikai vecuma grupu.
Lielums un svars	Tikai aptuveni	Salīdzinājuma marķieri zināmā attālumā. Svaru no attēla noteikt nevar, var tikai pateikt, vai dzīvnieks ir lielāks par citiem.
Tā paša dzīvnieka atkārtota parādīšanās	Daļēji	Pastāvīga pazīme: ragu forma, rēta, saplēsta auss, apmatojuma īpatnība, ģimenes sastāvs.
Cik dzīvnieku apvidū dzīvo	Nē	Tam vajadzīgas vairākas kameras nejauši izvēlētās vietās un statistisks modelis, kā valsts monitoringā.

Ja nakts attēli ir pārāk izplūduši, lai noteiktu sugu, iemesls parasti ir kustīgs dzīvnieks un ilgs ekspozīcijas laiks. Iemesli un risinājumi ir aprakstīti rakstā kāpēc meža kameras nakts attēli ir melni vai izplūduši.

Vai no meža kameras attēla var noteikt dzīvnieka vecumu?

Precīzu vecumu no attēla noteikt nevar, var tikai vecuma grupu: šī gada jaunais dzīvnieks vai pieaugušais. Igaunijā aļņu vecumu Vides aģentūra (Keskkonnaagentuur) nosaka pēc nomedīto dzīvnieku zobu nodiluma. Šim nolūkam medību sezonā savāc nomedīto aļņu apakšžokļus, un savvaļas dzīvnieku biologs vecumu novērtē tā sauktajās aļņu dienās. Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes ceļvedis par aļņa vecuma novērtēšanu parāda, cik daudz detaļu tam nepieciešams: zobu maiņa, zobu nodilums un emaljas malas. Neviena no tām meža kameras attēlā nav redzama.

Vecuma grupu no attēla var novērtēt, ja jaunais dzīvnieks ir kadrā kopā ar māti; vienu pašu jaunu dzīvnieku ir grūti atšķirt no pieauguša, un arī Igaunijas aļņu novērojumu kartē teļi bez mātes nonāk ailē „nenoteikts”. Aļņu govs ar šī gada teļu ir cits novērojums nekā viena pati govs, un tieši to nošķir arī medību laika aļņu novērojumu karte, kurā govis atzīmē pēc teļu skaita. Par lāčiem Igaunijas Vides aģentūra lūdz atzīmēt, vai kopā ar māti redzētie lācēni bija jaunāki par gadu vai gadu veci. To var novērtēt no attēla, ja lācēni ir kadrā kopā ar māti.

Pēc ragiem vecumu var tikai nojaust. Jauna aļņu buļļa un stirnu āža ragi parasti ir vienkāršāki nekā pieaugušam dzīvniekam, taču ragu forma ir atkarīga arī no barības un iedzimtības. Ragus drīzāk izmanto, lai atpazītu to pašu dzīvnieku, un arī to tikai vienas sezonas robežās, jo ragi katru gadu mainās.

Kā pēc attēla novērtēt dzīvnieka lielumu un attālumu?

Lielumu no attēla var novērtēt tikai tad, ja kadrā ir kaut kas zināma lieluma un zināmā attālumā. Igaunijas Vides aģentūra monitoringa teritorijās to risina šādi: katras kameras redzeslauka vidū 5, 10 un 15 metru attālumā no kameras novieto aptuveni 80 cm garu koka marķieri. Aģentūrai marķieri vajadzīgi REM modelim, lai izmērītu, no kāda attāluma kamera dzīvniekus fiksē; tas pats paņēmiens katrā attēlā parāda arī to, cik tālu dzīvnieks atrodas un cik augsts tas ir šajā attālumā.

To pašu paņēmienu varat izmantot savā barotavā vai sāls laizītavā:

1. Ar mērlenti nomēriet no kameras 5, 10 un 15 metrus kameras skata virzienā.
2. Katrā punktā iedzeniet zemē mietu, kas paceļas aptuveni 80 cm virs zemes. Mieta augšgalu nokrāsojiet gaišā krāsā, tad tas būs redzams arī nakts attēlā.
3. Uzņemiet ar kameru testa attēlu un pārbaudiet, vai visi trīs mieti ir kadrā un tā vidū.
4. Salīdziniet dzīvnieka skausta augstumu ar tuvāko mietu. Ja dzīvnieks ir starp mietiem, novērtējiet attālumu pēc diviem mietiem.

Visprecīzākais salīdzinājums ir kadra vidū. Platleņķa objektīvs kropļo kadra malas, tāpēc malā nonācis dzīvnieks šķiet cita lieluma nekā tas pats dzīvnieks vidū. Pietiek arī ar vienu mietu, ja tas atrodas pie barotavas, kur dzīvnieki tik un tā apstājas.

Svaru marķieri neparāda. Varat pateikt, ka kuilis ir acīmredzami augstāks par citām barotavā redzētajām cūkām, bet ne to, vai tas sver 90 vai 130 kilogramus.

Ko pasaka attēla laika zīmogs un temperatūra?

Laika zīmogs ir attēla vērtīgākais datu lauks, ja kameras pulkstenis ir pareizs, savukārt temperatūra rāda kameras korpusa siltumu. Pēc laika zīmogiem redzēsiet, kad dzīvnieki apmeklē barotavu: vai mežacūkas nāk katru nakti vienā laikā, vai to ritms mainās līdz ar medību spiedienu. Igaunijas Vides aģentūras izmēģinājuma pētījumā pēc meža kameru ierakstiem tika sastādīts stirnu un aļņu diennakts aktivitātes modelis, proti, pēc tā paša datu lauka, kas ir arī jūsu attēlos.

Pulksteni ir vērts pārbaudīt katru reizi, kad maināt atmiņas karti: uzņemiet testa attēlu, pakustinot roku kameras priekšā, un salīdziniet tā laiku ar telefonu. Īpaši svarīgi tas ir pēc bateriju maiņas un pēc pārejas uz vasaras un ziemas laiku marta un oktobra pēdējā svētdienā. Stundas kļūda netraucē noteikt sugu, bet izkropļo kustību ritmu.

Temperatūra attēla apakšmalā nāk no kamerā iebūvētā sensora. Montānas universitātes pētījumā (Strickfaden u. c. 2024) Reconyx kameru rādījumus salīdzināja ar meteoroloģiskās stacijas mērījumiem: vidēji kļūda bija neliela, zem 0,5 °C, bet dienas maksimālo temperatūru kameras rādīja līdz pat 20 °C augstāku. Laboratorijā kamerai vajadzēja 3–4 stundas, lai tās temperatūra izlīdzinātos ar gaisa temperatūru. Saulē esošas kameras pēcpusdienas rādījums tātad ir korpusa siltums. Nakts rādījumi un aukstuma viļņu tendence ir uzticamāki.

Kā meža kameras attēlos atpazīt to pašu dzīvnieku?

To pašu dzīvnieku var atpazīt tikai pēc pastāvīgas pazīmes, un vairumam savvaļas dzīvnieku tādas nav. Izmantojamās pazīmes:

• ragu forma, žuburu skaits un nolūzis žuburs, taču tikai vienas sezonas robežās;
• rēta, klibošana, saplēsta vai trūkstoša auss daļa;
• apmatojuma īpatnība, piemēram, gaišs plankums vai neparasta krāsa;
• ģimenes sastāvs: tā pati sivēnmāte ar tādu pašu sivēnu skaitu, tā pati aļņu govs ar vienu vai diviem teļiem.

Ja pazīmes nav, neskaitiet īpatņus, skaitiet apmeklējumus. Kameru monitoringa pētījumos vienas sugas attēlus pie tās pašas kameras uzskata par vienu notikumu, ja starp tiem ir mazāk nekā 30–60 minūtes. Barotavā, kur mežacūkas nakts laikā ierodas vairākas reizes, šis noteikums dod patiesāku ainu nekā kopējais fotoattēlu skaits.

Divkārša uzskaite ir problēma arī valsts monitoringā: Igaunijas Mednieku biedrība ir norādījusi, ka precīzu lāču skaitu noteikt sarežģī tieši tas, ka to pašu dzīvnieku saskaita vairākās vietās. Ja mednieku kolektīvam ir vairākas kameras, pirms dzīvnieku saskaitīšanas salīdziniet blakus esošo kameru attēlus par to pašu nakti. Kā sadalīt kameras kolektīvā, ir aprakstīts rakstā meža kameras mednieku kolektīvam.

Kāpēc attēlu skaits nerāda, cik dzīvnieku nāk?

Attēlu skaits nerāda dzīvnieku skaitu, jo daži dzīvnieki kamerā nonāk daudz biežāk nekā citi. Teksasā aplokos ar barošanas vietām veica kameru pētījumu (Moore u. c. 2014), kurā visi brieži bija marķēti. Uz katru tēviņu bija 1,9 reizes vairāk attēlu nekā uz katru mātīti, un ziemā uz vienu dzīvnieku bija 1,8 reizes vairāk attēlu nekā rudenī. Ar kameru iegūtais novērtējums bija vidēji par 32 % mazāks nekā patiesais skaits. Pētījumā bija baltastes brieži, bet iemesls ir tāds pats arī Latvijā: dzīvnieki, kas barotavā uzturas ilgāk vai nāk biežāk, piepilda atmiņas karti.

Ko attēli it kā saka	Ko tas patiesībā nozīmē
Kuiļu attēlu ir vairāk nekā sivēnmāšu	Tēviņi var vienkārši nākt biežāk. Lai novērtētu dzimumu attiecību, skaitiet atšķirīgus īpatņus.
Ziemā barotavā ir divreiz vairāk attēlu	Barības ir mazāk, un dzīvnieki barotavā nāk biežāk. Dzīvnieku skaits var arī nebūt mainījies.
Barotavā nāk daudz cūku, tātad apvidū cūku ir daudz	Barība pievilina dzīvniekus no plašākas teritorijas. Saskaņā ar Igaunijas dabas žurnāla Eesti Loodus pārskatu barotavā novietota kamera uzrāda lielāku populācijas blīvumu, nekā ir patiesībā.
Kameras priekšā nedēļu neviens nav bijis	Dzīvnieki varēja pārvietoties ārpus noteikšanas zonas. Tukša karte pasaka tikai to, ka šīs kameras priekšā neviens nenāca.

Tieši tāpēc Igaunijas Vides aģentūra monitoringa kameras uzstāda mežā nejauši izvēlētās vietās, nevis pie ceļiem vai pārgājienu takām, un populācijas blīvumu aprēķina ar nejaušas sastapšanās modeli (REM, random encounter model). Modelim nav jāatpazīst īpatņi, bet tas paredz, ka kameras neatrodas vietās, kas pievilina dzīvniekus. Barotavas kamera ir labs līdzeklis kustību ritma un ģimenes sastāva vērošanai, bet dzīvnieku skaita novērtēšanai tā neder. Drošs minimums ir lielākais vienlaikus vienā kadrā redzēto dzīvnieku skaits; ierakstiet to žurnālā atsevišķā ailē.

Kā vest meža kameras monitoringa žurnālu?

Monitoringa žurnāls ir tabula, kurā katra rinda ir viens apmeklējums. Pietiek ar parastu izklājlapu ar šādām ailēm: datums, laiks, kamera, suga, dzīvnieku skaits, vecuma grupa un dzimums, ja tie ir zināmi, atpazīšanas pazīme un piezīme. Ja kamera ir barotavā, atzīmējiet arī piebarošanas izmaiņas, citādi vēlāk nevarēs saprast, kāpēc apmeklējumi pēkšņi kļuva biežāki.

Saglabājiet arī oriģinālos attēlus ar faila nosaukumu, lai žurnāla rindu vajadzības gadījumā varētu pārbaudīt pēc attēla. Ja kamerai ir ieslēgta atmiņas kartes pārrakstīšana, pilnā kartē tā pati izdzēš vecākos attēlus. Piemēram, Browning Dark Ops Pro X 1080 (cena Igaunijā 219,95 €, skoopos.ee, 10.2026) atbalsta pārrakstīšanu. Monitoringa laikā izslēdziet to vai nokopējiet attēlus, pirms karte piepildās. Šo pašu modeli Igaunijas Vides aģentūra ir izmantojusi kā savu REM monitoringa kameru, tāpēc monitoringa apstākļus savā medību platībā varat atkārtot diezgan precīzi. Vājā puse ir tā, ka attēli no kartes jāpaņem pašam.

Ar 4G kameru katrs attēls ar laika zīmogu nonāk telefonā, un žurnālu var aizpildīt uzreiz, nedodoties uz mežu. SPYPOINT FLEX-M2 (129,90 €, 10.2026) tiek piegādāta ar ražotāja SIM karti. SPYPOINT bezmaksas plānā ir 100 fotoattēlu mēnesī (07.2026), taču barotavā tas ātri izsīkst, un lielāks plāns ir par abonēšanas maksu. Ja vēlaties lēti nosegt vairākus punktus un tik un tā ejat mainīt kartes, der kamera ar atmiņas karti, piemēram, DÖRR SnapShot Mini 5.0 Pro (cena Igaunijā 99 €, 10.2026, IP66). Vairāku kameru izvietojums atkarībā no sugas ir aprakstīts rakstā meža kamera mežacūku un staltbriežu novērošanai.

Kādus meža kameras attēlus ir vērts nosūtīt monitoringam?

Igaunijā Vides aģentūrai ir vērts sūtīt attēlus ar lielajiem plēsējiem: lāču mātēm ar lācēniem, lūšu un vilku metieniem, kā arī šakāļiem. Saskaņā ar aģentūras savvaļas dzīvnieku monitoringa vadlīnijām šādus attēlus savvaļas dzīvnieku nodaļai var sūtīt jebkurā laikā. Katram fotoattēlam jāpievieno atrašanās vieta un uzņemšanas datums, bez tiem attēls monitoringā nav noderīgs. Medību platību lietotājiem aģentūra iesaka lielo plēsēju novērojumus, ja iespējams, uzreiz ievadīt informācijas sistēmā JAHIS, tad atsevišķa novērojumu lapa nav jāiesniedz. Latvijā par to, kur ziņot par šādiem novērojumiem, jautājiet vietējai medību vai dabas aizsardzības iestādei.

Visvērtīgākais ir attēls, kurā redzams mazuļu skaits. Lūšu gadījumā kartē tikai metienus un grupas, un mazuļu skaits saskaņā ar vadlīnijām ir ļoti svarīga informācija. Igaunijas aļņu un staltbriežu medību laika novērojumu karte ir atsevišķs dokuments: tajā atzīmē tikai medību laikā redzētos dzīvniekus.

Pirms attēla nosūtīšanas pārbaudiet, vai tajā nav cilvēku. Igaunijas tiesībsargs atzina, ka Vides aģentūrai monitoringa kamerā iekļuvušo cilvēku fotoattēli jādzēš, jo to glabāšanai nav tiesiska pamata, un mednieka paša kamerai personiskās lietošanas izņēmums ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr attēli netiek nevienam izplatīti. Sīkāk par to rakstā meža kameras un likums Igaunijā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai no meža kameras attēla var noteikt dzīvnieka vecumu?

Precīzu vecumu noteikt nevar. No attēla var noteikt vecuma grupu: šī gada jaunais dzīvnieks vai pieaugušais, un arī to droši tikai tad, ja jaunais dzīvnieks ir kadrā kopā ar māti. Aļņu vecumu nosaka pēc nomedīta dzīvnieka zobu nodiluma, kas attēlā nav redzams.

Kā meža kameras attēlos atpazīt to pašu dzīvnieku?

Pēc pastāvīgas pazīmes: ragu forma vienas sezonas robežās, rēta, saplēsta auss, apmatojuma īpatnība vai ģimenes sastāvs. Ja pazīmes nav, skaitiet apmeklējumus, nevis īpatņus, un vienas sugas attēlus ar mazāk nekā 30–60 minūšu starpību uzskatiet par vienu apmeklējumu.

Vai meža kameras attēlā redzamā temperatūra ir pareiza?

Tikai aptuveni. Sensors atrodas kameras korpusā, un saulē tas rāda korpusa siltumu. Pētījumā kameras dienas maksimālo temperatūru rādīja līdz pat 20 °C augstāku nekā meteoroloģiskā stacija, nakts rādījumi bija precīzāki.

Vai meža kameras attēlus var nosūtīt valsts monitoringam?

Igaunijā jā. Igaunijas Vides aģentūra jebkurā laikā pieņem meža kameru attēlus ar lāču mātēm ar lācēniem, lūšu un vilku metieniem, kā arī šakāļiem. Katram attēlam pievienojiet atrašanās vietu un datumu. Medību platības lietotājs novērojumu var ievadīt arī informācijas sistēmā JAHIS. Latvijā jautājiet vietējai medību vai dabas aizsardzības iestādei.

Cik dzīvnieku barotavā patiesībā nāk?

To nevar pateikt pēc attēlu skaita, jo daži dzīvnieki kamerā nonāk daudz biežāk nekā citi. Uzticamāk ir skaitīt atšķirīgus atpazīstamus īpatņus un lielāko vienlaikus kadrā redzēto dzīvnieku skaitu.